strinkšķis
strinkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strinkšķis | strinkšķi |
| Ģen. | strinkšķa | strinkšķu |
| Dat. | strinkšķim | strinkšķiem |
| Akuz. | strinkšķi | strinkšķus |
| Lok. | strinkšķī | strinkšķos |
Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad zāles viņā galā atskanēja mandolīnas strinkšķi un bungu rīboņa.
- Misēklis ar garo un augumam cieši pieguļošo tērpu Dženiferai gadījās īpaši atbildīgā brīdī - viņa cēlās kājās, lai dotos uz skatuvi pēc balvas, kad ar nodevīgu strinkšķi kleitas audums uz stilbiem pārplīsa.
- Pēc tam, kad jau bija iestājusies dziļa nakts, jūs valstījāties no sāna uz sānu, ar ausīm uztverdami ierastos mājas čīkstienus, peļu skrubināšanos, vēja gaudas skurstenī un pūķu aukliņas strinkšķus.
- Uzminiet- kas ir mūsu strinkšķis?
- Vakara galvenie varoņi laikam bija domāti Igo un LadyBird un kaut kur fonā vajadzēja skanēt " Melo M" čellu strinkšķiem, bet, ziniet, nē - tā gluži nebija.