šmiuksts
šmiuksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmiuksts | šmiuksti |
| Ģen. | šmiuksta | šmiukstu |
| Dat. | šmiukstam | šmiukstiem |
| Akuz. | šmiukstu | šmiukstus |
| Lok. | šmiukstā | šmiukstos |
Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
Avoti: LLVV