šmiuksts
šmiuksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šmiuksts | šmiuksti |
Ģen. | šmiuksta | šmiukstu |
Dat. | šmiukstam | šmiukstiem |
Akuz. | šmiukstu | šmiukstus |
Lok. | šmiukstā | šmiukstos |
Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
Avoti: LLVV