šmiukstēt
šmiukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmiukstu | šmiukstam | šmiukstēju | šmiukstējām | šmiukstēšu | šmiukstēsim |
| 2. pers. | šmiuksti | šmiukstat | šmiukstēji | šmiukstējāt | šmiukstēsi | šmiukstēsiet, šmiukstēsit |
| 3. pers. | šmiukst | šmiukstēja | šmiukstēs | |||
Pavēles izteiksme: šmiuksti (vsk. 2. pers.), šmiukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmiukstot (tag.), šmiukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmiukstētu
Vajadzības izteiksme: jāšmiukst
Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa rokas izveicīgi kustējās, un spožais asmens šmiukstēdams skraidīja pa ādas galodu.
- Ārā cilvēki sarunājas, mašīnas šmiukst, tramvajs, dzirdat, aizgāja.