šmiukstināt
šmiukstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmiukstinu | šmiukstinām | šmiukstināju | šmiukstinājām | šmiukstināšu | šmiukstināsim |
| 2. pers. | šmiukstini | šmiukstināt | šmiukstināji | šmiukstinājāt | šmiukstināsi | šmiukstināsiet, šmiukstināsit |
| 3. pers. | šmiukstina | šmiukstināja | šmiukstinās | |||
Pavēles izteiksme: šmiukstini (vsk. 2. pers.), šmiukstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmiukstinot (tag.), šmiukstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmiukstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšmiukstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūdens lēni plūst, uz lēpju lapām sildās spāres viegli trīcošiem spārniem, netālu šmiukstina vāvere.
- Patīk, ka abi jaunie mīļotāji joprojām pret apkārtējiem kautrīgi, tāpēc atvirzās viens no otra, kamēr mūsu sešas kājas rātni paiet garāk, pēc tam atkal šmiukstinās .