mulst
mulst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mulstu | mulstam | mulsu | mulsām | mulsīšu | mulsīsim |
| 2. pers. | mulsti | mulstat | mulsi | mulsāt | mulsīsi | mulsīsiet, mulsīsit |
| 3. pers. | mulst | mulsa | mulsīs | |||
Pavēles izteiksme: mulsti (vsk. 2. pers.), mulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mulstot (tag.), mulsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mulstu
Vajadzības izteiksme: jāmulst
1.Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
1.1.Justies neērti, nedroši; kautrēties2.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu vairs nemulstu, jau ir pierasts, un man patīk.
- Viņu dzīvesstāsts ir skarbs, bet māsas nemulst par to runāt.
- Jāteic, ka biju gana droša, nemulsu arī pirmajās reizēs.
- Sievietes nemulst, apspriežot šos jautājumus ar ārstu, mammu vai draudzenēm.
- Man ir neveikli, un viņi mulst manu stāstu dēļ.