mulsināt
mulsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mulsinu | mulsinām | mulsināju | mulsinājām | mulsināšu | mulsināsim |
| 2. pers. | mulsini | mulsināt | mulsināji | mulsinājāt | mulsināsi | mulsināsiet, mulsināsit |
| 3. pers. | mulsina | mulsināja | mulsinās | |||
Pavēles izteiksme: mulsini (vsk. 2. pers.), mulsiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mulsinot (tag.), mulsināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mulsinātu
Vajadzības izteiksme: jāmulsina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
1.1.intransitīvs
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mani mulsina tie pareizie priekšstati, kas mums ir ļoti raksturīgi.
- Redaktore Ligita Kovtuna vaicājusi, vai Ulmani nemulsina Šlesera pieticīgā izglītība.
- Tas zviedrus nemaz nemulsināja — viņi tikai turpināja šo kredītu spiedienu.
- Žaneti tas ārkārtīgi mulsina – viņa baidās mīlēt un tikt mīlēta.
- Varbūt tevi mulsina tas, ka runāju tik brīvi un nepiespiesti?