grupēt
grupēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grupēju | grupējam | grupēju | grupējām | grupēšu | grupēsim |
| 2. pers. | grupē | grupējat | grupēji | grupējāt | grupēsi | grupēsiet, grupēsit |
| 3. pers. | grupē | grupēja | grupēs | |||
Pavēles izteiksme: grupē (vsk. 2. pers.), grupējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grupējot (tag.), grupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grupētu
Vajadzības izteiksme: jāgrupē
1.Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
2.Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Epidemioloģiskās saites starp grupētiem zāļu jutīgas TB gadījumiem stacionāros netika atrastas.
- Minētie standarti iekļauti jaunā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.
- Ātruma izvēli nosaka vairāki iemesli, kurus būtu iespējams grupēt šādi:
- Zaļās cikādītes proprioceptīvie orgāni sastāv no grupētiem matiņiem un zvanveida sensillam.
- Savākto materiālu savā referātā katrs var grupēt, kā labāk iznāk.