Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzejas forma tehniski gluda ritmikā un strofikā.
- Tā kā 20. un 21. gadsimta literatūrā lielākoties vērojama atteikšanās no tradicionālu formu, vārsmojuma un strofikas izmantošanas, šī laika dzejas klasifikācija pēc šādiem principiem ļoti bieži ir neiespējama.
- Janīnas Kursītes “ Raiņa dzejas poētika” ( Kursīte 1996b) un Artura Priedīša “ Mans Rainis” ( Priedītis 1996) veltītas dzejas analīzei – mākslinieciskajai sistēmai ( metrikai, strofikai u.c.), pievēršot uzmanību Raiņa darbiem literāro virzienu skatījumā.
- Dzeju var mēģināt klasificēt pēc tās tematikas ( filosofiskā, meditatīvā, liriskā dzeja u.tml.), pēc vārsmojuma ( metriskā, toniskā, sillabiskā, sillabotoniskā dzeja, brīvās vārsmas, verlibrs), strofikas, formas ( t.s. tradicionālās formas ir, piemēram, epigramma, elēģija, idille, oda u.c.) un citādi.
