receklis1
receklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | receklis | recekļi |
| Ģen. | recekļa | recekļu |
| Dat. | receklim | recekļiem |
| Akuz. | recekli | recekļus |
| Lok. | receklī | recekļos |
1.Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
1.1.Galerts, arī želeja.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārsti uzstājuši, ka asins receklis plaušās nav izveidojies vakcīnas dēļ.
- Viņš bija guvis asins recekli smadzenēs un stipri bojājis labo roku.
- Tieši viņa tumsības recekli gaismina ar savu personību un tēlojuma sirsnību.
- Paskatoties spogulī, sieviete saprata, ka tas noteikti nav asins receklis.
- Nepievienoju želatīnu, jo kaulu receklis ir vislabākais recēšanas līdzeklis.