receklis2
receklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | receklis | recekļi |
Ģen. | recekļa | recekļu |
Dat. | receklim | recekļiem |
Akuz. | recekli | recekļus |
Lok. | receklī | recekļos |
Korķviļķa vītne.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārsti uzstājuši, ka asins receklis plaušās nav izveidojies vakcīnas dēļ.
- Viņš bija guvis asins recekli smadzenēs un stipri bojājis labo roku.
- Tieši viņa tumsības recekli gaismina ar savu personību un tēlojuma sirsnību.
- Paskatoties spogulī, sieviete saprata, ka tas noteikti nav asins receklis.
- Nepievienoju želatīnu, jo kaulu receklis ir vislabākais recēšanas līdzeklis.