grābeklis
grābeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grābeklis | grābekļi |
| Ģen. | grābekļa | grābekļu |
| Dat. | grābeklim | grābekļiem |
| Akuz. | grābekli | grābekļus |
| Lok. | grābeklī | grābekļos |
1.Roku darba rīks – kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
2.Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai.
Stabili vārdu savienojumiZirga grābeklis.
- Zirga grābeklis apvidvārds, vārdkoptermins — zirgvilkmes grābeklis jeb kasāmmašīna
Stabili vārdu savienojumiGaisa grābeklis; gaisa grābeķis.
- Gaisa grābeklis; gaisa grābeķis sarunvaloda, idioma — gaisa grābslis, auša, gaisonis
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gudrais un sevi cienošais noteikti otrreiz nekāps uz tā paša grābekļa.
- Kāpēc tik daudziem nav bail vēlreiz kāpt uz tā paša grābekļa?
- Tas ir grābeklis, uz kura kāpj visi, arī es.
- Otrais ceļš: pa vientulības un iedomu spēka " grābekļiem":
- Latvijas jau ir uzkāpusi uz Austrijas grābekļa – 1999.gadā Norvēģijā.