nopētīt
Lietojuma biežums :
nopētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
nopētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
1.1.Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri