grūstuvis
grūstuvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grūstuvis | grūstuvji |
| Ģen. | grūstuvja | grūstuvju |
| Dat. | grūstuvim | grūstuvjiem |
| Akuz. | grūstuvi | grūstuvjus |
| Lok. | grūstuvī | grūstuvjos |
1.Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
2.Piesta, miezeris.
3.Ķesele zivju ķeršanai.
Avoti: LLVV, TlV