plarkšēt
plarkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plarkšu | plarkšam | plarkšēju | plarkšējām | plarkšēšu | plarkšēsim |
| 2. pers. | plarkši | plarkšat | plarkšēji | plarkšējāt | plarkšēsi | plarkšēsiet, plarkšēsit |
| 3. pers. | plarkš | plarkšēja | plarkšēs | |||
Pavēles izteiksme: plarkši (vsk. 2. pers.), plarkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plarkšot (tag.), plarkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plarkšētu
Vajadzības izteiksme: jāplarkš
1.parasti formā: trešā persona Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa gaiteņa grīdu plarkšēdama aizdrāzās pionieru taure.
- Ja zibens spēriens gari plarkš , tad spēriens ķēris akminu
- Kam rīkle dzied plarkš , tas dabūs dzert
- Nujāāā , bet klientiem gan noteikti svarīgi , ka var iestaigāt un tā teikt pateikt visu , ko vēlas , nevis zvanīt un plarkšēt neredzot ar ko
- Jūs kaut kā vismaz nedaudz vienojaties, ko plarkšēt publiski.