knakšēt
knakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knakšu | knakšam | knakšēju | knakšējām | knakšēšu | knakšēsim |
| 2. pers. | knakši | knakšat | knakšēji | knakšējāt | knakšēsi | knakšēsiet, knakšēsit |
| 3. pers. | knakš | knakšēja | knakšēs | |||
Pavēles izteiksme: knakši (vsk. 2. pers.), knakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knakšot (tag.), knakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knakšētu
Vajadzības izteiksme: jāknakš
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knikš, knakš!
- Knakš, viņš nolaiž locītavu uz leju un paceļ rādāmkociņa galu, aizskar papīra virsmu, gaisu un ūdeni, Polija ir pa labi, tālumi padodas kā no putna lidojuma, nupat bija kalni, tagad jau purvi, jau tuvojas Baltijas jūra, Berlīne rokas stiepiena attālumā, taču nē, taisni uz augšu, pēdējais klajs, tad jūras krasti un klusums.
- Sētas vidū stāvošā kļavā dikti knakšēja , tāpat istabas pakšos
- Cik pirksti knakš , tik mīl
- Tikko tu esi kādu iemīlējis un sāc just līdzi viņa dēkām, knakš galva nost.