subjekts
Lietojuma biežums :
subjekts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
subj. saīsinājums
1.Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
1.1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
2.joma: jurisprudence Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiNozieguma subjekts. Tiesību subjekts.
3.joma: loģika Sprieduma elements (loceklis) — jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
4.joma: valodniecība Vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
Stabili vārdu savienojumiSubjekta infinitīvs. Subjekta nenoteiksme.
Avoti: LLVV, i2
Korpusa piemēri