subjekts
subjekts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | subjekts | subjekti |
| Ģen. | subjekta | subjektu |
| Dat. | subjektam | subjektiem |
| Akuz. | subjektu | subjektus |
| Lok. | subjektā | subjektos |
subj. saīsinājums
1.Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
1.1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
2.joma: jurisprudence Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
Stabili vārdu savienojumiNozieguma subjekts. Tiesību subjekts.
- Nozieguma subjekts vārdkoptermins — persona, kas ir izdarījusi noziegumu un atbild par to
- Tiesību subjekts vārdkoptermins — tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja
3.joma: loģika Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par to, kas tiek raksturots predikātā.
4.joma: valodniecība Vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
Stabili vārdu savienojumiSubjekta infinitīvs. Subjekta nenoteiksme.
- Subjekta infinitīvs vārdkoptermins — subjekta nenoteiksme
- Subjekta nenoteiksme vārdkoptermins — darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs
Avoti: LLVV, i2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reģionālās politikas īstenošanā galvenie subjekti ir valsts varas un pārvaldes institūcijas.
- Identifikācijas funkciju viņš saista ar propozīcijas indivīda jeb loģiskā subjekta uzrādīšanu.
- Kā redzams, valoda balstās šajā subjekta un predikāta funkciju asimetrijā.
- 1649.gada nolikumam raksturīga speciālā subjekta izdalīšana nodarījumos pret personas godu.
- Tā ir saistīta ar subjekta spēju sekmīgi rīkoties jaunās sarežģītās situācijās.