rumaks3
rumaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rumaks | rumaki |
| Ģen. | rumaka | rumaku |
| Dat. | rumakam | rumakiem |
| Akuz. | rumaku | rumakus |
| Lok. | rumakā | rumakos |
Apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotāja sakārtoja brillītes uz smalkā deguna un noliecās pār dzelzs rumaku.
- Tomēr dzelzs rumakam tā bija pārāk liela slodze, un tas uzliesmoja.
- Tie vienaudži, kas saprot manu aizraušanos ar dzelzs rumaku, atbalsta.
- Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijā par aizklīdušiem rumakiem neko nezināja.
- Apskatījuši Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāli, velodraugi kāpa uz saviem dzelzs rumakiem.