rumaks1
rumaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rumaks | rumaki |
| Ģen. | rumaka | rumaku |
| Dat. | rumakam | rumakiem |
| Akuz. | rumaku | rumakus |
| Lok. | rumakā | rumakos |
rumāks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rumāks | rumāki |
| Ģen. | rumāka | rumāku |
| Dat. | rumākam | rumākiem |
| Akuz. | rumāku | rumākus |
| Lok. | rumākā | rumākos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotāja sakārtoja brillītes uz smalkā deguna un noliecās pār dzelzs rumaku.
- Tomēr dzelzs rumakam tā bija pārāk liela slodze, un tas uzliesmoja.
- Tie vienaudži, kas saprot manu aizraušanos ar dzelzs rumaku, atbalsta.
- Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijā par aizklīdušiem rumakiem neko nezināja.
- Apskatījuši Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāli, velodraugi kāpa uz saviem dzelzs rumakiem.