senebreji
senebreji vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | senebreji |
| Ģen. | senebreju |
| Dat. | senebrejiem |
| Akuz. | senebrejus |
| Lok. | senebrejos |
Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras; senie ebreji.
Stabili vārdu savienojumiSenebreju Bībele. Senebreju valoda.
- Senebreju Bībele joma: reliģija — svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
- Senebreju valoda vārdkoptermins — semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
Avoti: LLVV, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mezopotāmiešu teksti ir ievērojami senāki par to līdzinieku senebreju valodā.
- knr, senebreju val. kinnūr), kas nozīmē “ lira”.
- Pamazām Grieķijas pētnieku pamatizglītībā sāka samazināties senebreju valodas prasmju nozīme.
- Tam sekoja senebreju valodā rakstīts vārds „ Jēzus”.
- Bez tam Ņūtons te apguva arī senās grieķu, latīņu un senebreju valodas.