īpatnība

Lietojuma biežums :

īpatnība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

1.Vispārināta īpašība → īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.

1.1.Īpatnēja iezīme (cilvēkam).

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

līnija_8.1 — Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).

Hiponīmi

pants₁ — Vaibsti.

vaibsti₁ — Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme.

Hiperonīmi

iezīme₁ — Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.

pazīme₁ — Īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).

1.2.Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).

Saistītās nozīmesiezīme.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

iezīme₁ — Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.

pazīme₁ — Īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Psiholoģijā ir zināmas dažādiern cilvēkiem raksturīgās psihisko procesu norises tipoloģiskās īpatnības.
3. Tekstilmateriālu vizuālo īpatnību ( faktūra, krasa u.c.) izpēte.
Pagasta teritorijas dabas apstākļus un zemes izmantošanu būtiski ietekmē ģeomorfoloģiskās īpatnības.
Citas atšėirības vārda rakstībā saistītas ar īpašvārdu atveides īpatnībām konkrētajā valodā.
Šajā gadījumā tie ne vienmēr adekvāti raksturo lokālas vai reģionālas īpatnības.