īpatnums
īpatnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | īpatnums | īpatnumi |
| Ģen. | īpatnuma | īpatnumu |
| Dat. | īpatnumam | īpatnumiem |
| Akuz. | īpatnumu | īpatnumus |
| Lok. | īpatnumā | īpatnumos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur pašironiju un patiesumu viņi ir padarījuši tās saprotamas un devuši iespēju introvertiem ar savu īpatnumu lepoties.
- Reāli tas tā nav, jo netiek pietiekoši ņemts vērā reliģisko grupu pasaules uzskatam piemītošais dziļais īpatnums.
- Sausais atlikums no Placēna stāsta: ko nu es — cilvēks parastais, Skulmes īpašo īpatnumu redzu, saprotu.
- Ja tam visam pievieno arī lielu jutekļu smalkumu, ko izlaidu kā pašsaprotamu nosacījumu, man šķiet, būšu apkopojis mūsdienu jūtīgā cilvēka un tā, ko varētu saukt par īpatnuma banālo formu, galvenās pamatiezīmes.
- Vārdu " īpatnums" šeit lietoju bez konotācijām, un tā tieši ir viena no galvenajām problēmām, ka tiek uzskatīts: vai nu tu man piekrīti, vai nepiekrīti, bet nevar būt īpatnuma, kā saka, neitrāla pieņemšana zināšanai, rēķināšanās ar to.