sašutums
sašutums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sašutums | sašutumi |
| Ģen. | sašutuma | sašutumu |
| Dat. | sašutumam | sašutumiem |
| Akuz. | sašutumu | sašutumus |
| Lok. | sašutumā | sašutumos |
Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Veronika neslēpa sašutumu un paziņoja, ka vēlas šķirties. „
- Tikmēr Ngemas radi un tuvinieki pauduši sašutumu par aizdomām pret kapteini.
- Tas ir zem katras kritikas," savu sašutumu neslēpa kardināls.
- Taču priekšlikumi, kā to izdarīt izraisīja jau vairāku ministriju sašutumu.
- Tāpat Pudnika sašutumu izpelnījušās seksuāla rakstura ainas šovā un citas izlaidības.