sirds | Tēzaurs

sirds

Lietojuma biežums :

sirds sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	sirds	sirdis
Ģen.	sirds	siržu
Dat.	sirdij	sirdīm
Akuz.	sirdi	sirdis
Lok.	sirdī	sirdīs

širds sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	širds	širdis
Ģen.	širds	širžu
Dat.	širdij	širdīm
Akuz.	širdi	širdis
Lok.	širdī	širdīs

1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.

PiemēriViņš atklāja, ka premjeram esot problēmas ar sirdi.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.

Tulkojumiheart, pump.

1.1.Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.

PiemēriIzskatījās, ka lode ietriecās tieši Gustava sirdī.

2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.

PiemēriTomēr pietika uzmest skatu daiļajai vācietei un mana sirds atmaiga.

Stabili vārdu savienojumiSirds aicinājums. Sirds cilvēks.

3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.

PiemēriJebkurā gadījumā, tirgus vienmēr ir bijis pilsētas sirds.

Saistītās nozīmes

Tulkojumicenter, centre, middle, heart.

3.1.Centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana.

PiemēriNauda ir valsts asinis, bet valsts banka- valsts sirds.

Tulkojumikernel, substance, core, center, centre, essence.

3.2.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).

PiemēriViņiem ir jākļūst par uzņēmuma sirdi un dvēseli, kas atspoguļojas uzņēmuma mērķos un uzdevumos, darot tos zināmus saviem darbiniekiem.

Tulkojumikernel, substance, core, center, centre, essence.

4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.

PiemēriKopā ar bērniem sakūlām olas baltumu ar pūdercukuru un izrotājām cepumu sirdis rakstu rakstiem.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiLauztā sirds.

Tulkojumi

5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.

Tulkojumi

Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds). Aizdedzināt sirdis; iededzināt sirdis. Aizslēgt sirdi.

(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) — saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Aizdedzināt sirdis; iededzināt sirdis idioma — sajūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot
Aizslēgt sirdi poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
Aizžņaugt sirdi frazēma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
Apcietināt sirdi novecojis, idioma — kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
Apšķebināt sirdi sarunvaloda, idioma — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Ar (savas) sirds asinīm idioma — ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli idioma — dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar atklātu sirdi idioma — vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.
Ar bērnu zem sirds idioma — grūtniecības stāvoklī.
Ar mierīgu sirdi (arī prātu) — bez uztraukuma, bažām.
Ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi idioma — ar satraukumu, bažām.
Atklāt sirdi idioma — 1. Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.2. Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
Atrast ceļu uz sirdi idioma — iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Atveldzēt sirdi idioma — rast mierinājumu.
Atvērt sirdi idioma — vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi idioma — atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens frazēma — saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
Ātra sirds idioma — saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
Būt cieši pie sirds frazeoloģisms — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
Būt pie sirds; stāvēt pie sirds frazeoloģisms — saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
Cieši pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
Cieta sirds, arī sirds no krama idioma — saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
Cik (vien) sirds vēlas frazēma — cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Duncis sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Durt sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Durties sirdī idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Glabāt (savā) sirdī — 1. Atcerēties, neaizmirst.2. Ietvert, slēpt sevī.
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzties sirdī idioma — nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds — saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
Ieaugt sirdī idioma — kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Iedurt kā ar nazi sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iedurt kā nazi sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iedurt kā nazim sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iedurt sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iedurties sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Iegūt sirdi un roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iekarot sirdi; iekarot sirdis frazeoloģisms — 1. Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.2. Panākt, ka iemīlas.
Iekrist sirdī idioma — izraisīt (psihisku stāvokli).
Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) — darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
Ielīst sirdī idioma — uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
Iemesties (arī krist) sirdī frazeoloģisms — 1. Izraisīties (par psihisku stāvokli).2. Izraisīt (psihisku stāvokli)
Ieņemt sirdī idioma — izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
Ieslēgt sirdī idioma — iemīlēt; arī neaizmirst.
Iet caur sirdi idioma — saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
Iet pie sirds sarunvaloda, idioma — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.3. Saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.4. Saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) sarunvaloda, frazeoloģisms — ir (rodas) slikta pašsajūta.
Ir uz sirds frazēma — saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Iziet kā nazis caur sirdi idioma — saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
Izkratīt visu savu sirdi sarunvaloda — vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) idioma — būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izraut no (savas) sirds idioma — piespiest (sevi) aizmirst kādu.
Karsta sirds idioma — Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
Kā dunča dūriens sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kā nazis sirdī idioma — saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
Kā naža dūriens sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Kratīt savu sirdi sarunvaloda — vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas); ķerties pie dūšas — 1. Satraukt, aizkustināt.2. Sarūgtināt, aizvainot.
Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) — saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Liela sirds idioma — saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
Likt pie sirds idioma — cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt roku uz sirds frazeoloģisms — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Līdz sirds dziļumiem; līdz dvēseles dziļumiem; līdz sirds dibenam — emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā.
Ļaut sirdij vaļu frazeoloģisms — 1. Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.2. Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
Mākt (arī nomākt) sirdi frazēma — ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
Meklēt ceļu uz sirdi idioma — censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi frazēma — saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
Mīksta sirds frazēma — saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
Nav sirds, arī bez sirds kolokācija — saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
Naža asmens sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
Nelaba sirds — 1. Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.2. Nomākts, smags garastāvoklis.
Nelabums apskrien ap sirdi sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja kļūst nelabi.2. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi frazēma — saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
Nest sirdī frazēma — izjust, pārdzīvot (sevi).
No (visas) sirds frazēma — 1. Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.2. Dedzīgi, aizrautīgi.
No pilnas sirds — aizrautīgi, dedzīgi.
No sirds uz sirdi frazēma — tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
Nocietināt sirdi frazēma — kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij frazēma — izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
Noslēgt sirdi frazēma — noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
Nospiež sirdi frazēma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) — saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Ņemt pie sirds idioma — pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) idioma — atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
Parādīt sirdi idioma — būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Paturēt sirdī idioma — saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
Pārpilna sirds idioma — saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) idioma — saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pēc sirds patikas idioma — 1. Pēc vēlēšanās.2. Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij idioma — kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam.
Piedāvāt roku un sirdi idioma — bildināt.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) idioma — atgādināt (kādam) par savu esamību.
Piekļūt sirdij idioma — iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
Pieliet sirdi (arī dvēseli) idioma — izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
Piesiet (savu) sirdi sarunvaloda, idioma — 1. Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot.2. Atrast ko interesantu, aizraujošu.
Pilna sirds idioma — saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds (ar ko, ka) idioma — saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Plēst (vai) sirdi pušu idioma — izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Rādīt labu sirdi frazēma — būt labam (pret kādu).
Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) frazēma — izraisīt reiboni.
Roku uz sirds idioma — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Sastindzināt sirdi idioma — 1. Izraisīt ļoti lielas bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
Sažņaugt sirdi frazēma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) idioma — saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
Sirdī iedegas idioma — spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
Sirdī iesilt idioma — izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) idioma — saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
Sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī; dūša (ne)ņem pretī — saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) — slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) idioma — saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī prāts) reibst idioma — saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
Sirds (ir) krūtīs frazēma — saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
Sirds (no)tirpst idioma — saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds (retāk iekšā) kut idioma — saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds (sa)silst (arī iesilst) idioma — saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
Sirds (sa)stingst idioma — 1. Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.2. Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds (vai) kūst idioma — saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
Sirds (vai) pamirst (arī stājas) idioma — saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) idioma — saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
Sirds asiņo; sirds noasiņo idioma — saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
Sirds atsilst idioma — 1. Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.2. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
Sirds atvilgst idioma — saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
Sirds deg (arī kvēlo, karst) idioma — saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds dreb; sirds nodreb; sirds trīc; sirds notrīc; ar drebošu sirdi; ar trīcošu sirdi; ar sirds drebēšanu idioma — saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
Sirds ēdas sarunvaloda, idioma — saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Sirds iedegas idioma — saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Sirds iekņudas; sirds iekutas idioma — saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
Sirds iesāpas idioma — saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
Sirds izlec no krūtīm frazeoloģisms — 1. frazēma Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.2. idioma Saka, ja ir liels uztraukums.
Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) frazēma — saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
Sirds kūsā; sirds iet pāri idioma — saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds lūst idioma — saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni frazēma — saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) — saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) — saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pārplīst frazēma — saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pielīst idioma — saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Sirds pilna līdz malām idioma — saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
Sirds saka idioma — saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saspiežas novecojis, idioma — saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
Sirds sažņaudzas frazēma — saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sāp idioma — saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds smeldz idioma — saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
Sirds vārās; sirdī vārās idioma — saka, ja pārņem lielas dusmas.
Siržu lauzējs ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
Spiež sirdi idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Stindzināt sirdi idioma — 1. Izraisīt (ļoti lielas) bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
Šķebināt sirdi (biežāk dūšu) sarunvaloda, frazeoloģisms — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Tīkot pēc (kāda) sirds idioma — censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
Trausla sirds idioma — saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
Turēties cieši pie sirds frazēma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
Turēties pie sirds frazēma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
Uz sirds idioma — saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Veldzēt sirdi — rast mierinājumu.
Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele idioma — saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Žņaugt sirdi idioma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).

Avoti: LLVV, BjT, EH, TWN

Korpusa piemēri:šeit