personificēt
personificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | personificēju | personificējam | personificēju | personificējām | personificēšu | personificēsim |
| 2. pers. | personificē | personificējat | personificēji | personificējāt | personificēsi | personificēsiet, personificēsit |
| 3. pers. | personificē | personificēja | personificēs | |||
Pavēles izteiksme: personificē (vsk. 2. pers.), personificējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: personificējot (tag.), personificēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: personificētu
Vajadzības izteiksme: jāpersonificē
1.Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
2.Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
3.Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Analizējamie dati nav personificēti, tāpēc pacienta piekrišanas veidlapa nav nepieciešana.
- Līdzīgi kā nacionālistu plakātos, sarkanais briesmonis personificēja kreisās partijas.
- Valts nav tikai datorprogramma – tam ir izveidots personificēts tēls.
- Mēnešbiļete nav personificēta, un ar to brauc vairākas reizes.
- Vispārināta uzticēšanās pastāv a priori, bet personificētā uzticēšanās ir jānopelna.