plarkšķis
plarkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plarkšķis | plarkšķi |
| Ģen. | plarkšķa | plarkšķu |
| Dat. | plarkšķim | plarkšķiem |
| Akuz. | plarkšķi | plarkšķus |
| Lok. | plarkšķī | plarkšķos |
plarkšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plarkšis | plarkši |
| Ģen. | plarkša | plarkšu |
| Dat. | plarkšim | plarkšiem |
| Akuz. | plarkši | plarkšus |
| Lok. | plarkšī | plarkšos |
Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rūpīgi aizpogāju visas pogas un devos uz to pusi, kur dzirdēju tādus kā dīvainus svilpes plarkšķus.
- un vēl vibrē Plarkšķis
- Plarkšķis
- Rīga vēsta runātājs , kurš nez kāpēc runā skaistā , labi nostādītā balsī , nevis izdveš salauztas taures plarkšķus , kā tas vilcienos ierasts
- Tam bieži vien sekoja vēl viens varens plarkšķis, un nu jau tas, kas pirms brīža likās grūti, kļuva tikpat kā neiespējami.