lielkungs
lielkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielkungs | lielkungi |
| Ģen. | lielkunga | lielkungu |
| Dat. | lielkungam | lielkungiem |
| Akuz. | lielkungu | lielkungus |
| Lok. | lielkungā | lielkungos |
lielskungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lielskungs | lielskungi |
| Ģen. | lielskunga | lielskungu |
| Dat. | lielskungam | lielskungiem |
| Akuz. | lielskungu | lielskungus |
| Lok. | lielskungā | lielskungos |
1.Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs.
Avoti: MitE, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielkunga dēls bijis traki palaidnīgs, un viņš nodomājis precēt savu māsu.
- Vai jūs ievērojāt, ka no lietuviešu lielkungiem es nevienu nemaz nepieminu?
- “Liec mērnieciņa lielkungam iemērīt man to pļavas gabalu, kas aiz kaimiņa...
- Paša lielkunga freilenes visu cilvēku priekšā stāv un blenž kā kumēdiņos gada tirgū.
- "Priekš ilgiem gadiem Burtnieku pilī dzīvojis vecs lielkungs ar savu dēlu un meitu.