spraukšķis
spraukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spraukšķis | spraukšķi |
| Ģen. | spraukšķa | spraukšķu |
| Dat. | spraukšķim | spraukšķiem |
| Akuz. | spraukšķi | spraukšķus |
| Lok. | spraukšķī | spraukšķos |
Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
Avoti: LLVV