paukšēt
paukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paukšu | paukšam | paukšēju | paukšējām | paukšēšu | paukšēsim |
| 2. pers. | paukši | paukšat | paukšēji | paukšējāt | paukšēsi | paukšēsiet, paukšēsit |
| 3. pers. | paukš | paukšēja | paukšēs | |||
Pavēles izteiksme: paukši (vsk. 2. pers.), paukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paukšot (tag.), paukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paukšētu
Vajadzības izteiksme: jāpaukš
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paukš.
- Vienu īsu brīdi Andrievam sagribas sist. Kas nu tur būtu — paukš — pa sarkano pieri!
- Paukš!
- Veckrenes - Paukši - Kundziņi
- TUR BŪS PAUKŠ UN KEFĪRS!"