bagarēt
bagarēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
2.apvidvārds Zvejot plekstes ar plekstu tīklu.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Rudens versija 2023
397 156 šķirkļi