blaukšķēt
blaukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blaukšķu | blaukšķam | blaukšķēju | blaukšķējām | blaukšķēšu | blaukšķēsim |
| 2. pers. | blaukšķi | blaukšķat | blaukšķēji | blaukšķējāt | blaukšķēsi | blaukšķēsiet, blaukšķēsit |
| 3. pers. | blaukšķ | blaukšķēja | blaukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: blaukšķi (vsk. 2. pers.), blaukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blaukšķot (tag.), blaukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blaukšķētu
Vajadzības izteiksme: jāblaukšķ
1.Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
2.sarunvaloda Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- neparastas skaņas ( brakšķēšana, blaukšķi, sitieni), kas nāk no jumta;
- Katrā pieturā atveroties un aizveroties blaukšķēja durvis.