blaukšēt
blaukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blaukšu | blaukšam | blaukšēju | blaukšējām | blaukšēšu | blaukšēsim |
| 2. pers. | blaukši | blaukšat | blaukšēji | blaukšējāt | blaukšēsi | blaukšēsiet, blaukšēsit |
| 3. pers. | blaukš | blaukšēja | blaukšēs | |||
Pavēles izteiksme: blaukši (vsk. 2. pers.), blaukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blaukšot (tag.), blaukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blaukšētu
Vajadzības izteiksme: jāblaukš
1.Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
2.sarunvaloda Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blaukš, aizcērtas durvis, bet turpat paliek sēžam Madara.
- Tātad visi tie delegāti nāk laukā un blaukš!
- Un blaukš, klausule tiek nomesta.
- Blaukš, logs atkal aizveras.
- Blaukš.