klakšķis
klakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klakšķis | klakšķi |
Ģen. | klakšķa | klakšķu |
Dat. | klakšķim | klakšķiem |
Akuz. | klakšķi | klakšķus |
Lok. | klakšķī | klakšķos |
Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat dzirdēju klakšķi un uzreiz sapratu, ka kaut kas salauzts.
- Augšstāvā atskanēja slēdzenes klakšķis, spiedzīgi ierējās suns un iedūcās izsauktais lifts.
- Helga grozīja adatu slēdzenē, līdz tā ar klakšķi atvērās.
- Džips saslīdēja, riteņi sametās, un auto apstājās ar skaļu klakšķi.
- Nedēļu pirms Jaungada balles Ingars pat viņu pasveicināja ar mēles klakšķi un piemiedzot ar aci.