Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
poliglots
poliglots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.poliglotspoligloti
Ģen.poliglotapoliglotu
Dat.poliglotampoliglotiem
Akuz.poliglotupoliglotus
Lok.poliglotāpoliglotos
poliglote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.poliglotepoliglotes
Ģen.poliglotespoliglošu
Dat.poligloteipoliglotēm
Akuz.poliglotipoliglotes
Lok.poliglotēpoliglotēs
1.Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
2.novecojis Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca.
Avoti: LLVV, BtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • 1667. gadā viņš mēģināja pārliecināt Leibnicu pievienoties pansofistu un poliglotu kopai.
  • Dzerot vīnu, palaikam domāju par mūsu poliglotu un viņa priekiem.
  • Sekoja poliglota dabiska apvainošanās reakcija, atkal igauņus jauc ar latviešiem!
  • Noteiktajā laikā poliglotu, kā paredzēts, pavadīja līdz vannas istabai.
  • Poliglots, atdzejotājs, tulkotājs un ( ak vai!)