glaimot
Lietojuma biežums :
glaimot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Sacīt glaimus.
PiemēriTādi ir fakti, – producents glaimoja.
2.parasti formā: trešā persona Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
PiemēriSākumā tas gan viņam glaimoja, bet drīz vien apnika, pat sirdījās, ka viņam vairāk nekā visiem citiem jānoskraidās.
Stabili vārdu savienojumiJusties glaimotam.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit