glaimība
glaimība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glaimība | glaimības |
| Ģen. | glaimības | glaimību |
| Dat. | glaimībai | glaimībām |
| Akuz. | glaimību | glaimības |
| Lok. | glaimībā | glaimībās |
Vispārināta īpašība → glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar pirmīt tik uzsvērto glaimību viņš sevi neko daudz vairs neapgrūtināja.