glaimi
glaims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | glaims | glaimi |
Ģen. | glaima | glaimu |
Dat. | glaimam | glaimiem |
Akuz. | glaimu | glaimus |
Lok. | glaimā | glaimos |
Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
PiemēriTie bija banāli glaimi.
- Tie bija banāli glaimi.
- Spontāni nolēmu iet iepirkties, ko nedrīkstot darīt labilā dvēseles stāvoklī, jo tad daudz vieglāk var uzķerties uz glaimiem.
- Tu mēģini iztēloties, kādus glaimus katrs no gaidošajiem braucējiem alkst dzirdēt no savas automašīnas.
- Cik maz gan cilvēki zina par smalku glaimu spēku!
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit