glaime
glaime sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glaime | glaimes |
| Ģen. | glaimes | glaimju |
| Dat. | glaimei | glaimēm |
| Akuz. | glaimi | glaimes |
| Lok. | glaimē | glaimēs |
Tas, kas ir liegs, maigs, patīkams (parasti jūtas); lieglaime.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā mīlas glaime
- Kā mīļās glaime
- Apkārtējo glaimi un pagodinājumi apmāna cilvēku, liek noticēt tam, ka viņš ir labs, gudrs, cēls u.tml. Tādēļ ir labi, ka mums ir Dieva vārds, kas ar savu skarbo acu skatienu mūs pamodina no ilūzijām par sevi.
- Ja tas tev nav pa prātam un labāk tīk ļaužu glaimi un uzslavas, tad meties uz otru pusi: žūpo, ved netiklu dzīvi, esi kā lupata citu rokās, dari visu, kas ļaudīm ir tīkams, - un tu iegūsi viņu atzinību, - tas ir to, ko tu tā par visu varu meklē.