šmīkstēt
šmīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmīkstu | šmīkstam | šmīkstēju | šmīkstējām | šmīkstēšu | šmīkstēsim |
| 2. pers. | šmīksti | šmīkstat | šmīkstēji | šmīkstējāt | šmīkstēsi | šmīkstēsiet, šmīkstēsit |
| 3. pers. | šmīkst | šmīkstēja | šmīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: šmīksti (vsk. 2. pers.), šmīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmīkstot (tag.), šmīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāšmīkst
Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No mūsu bērnības, kad attālinātās saziņas forma aprobežojās ar vēstulēm, telegrammām un telefona sarunām, šobrīd esam ielekuši pasaulē, kur mūs var atrast pa tik daudziem kanāliem, ka bail - virsū gāžas e-pastu kaudzes, džinkst paziņojumi par jaunumiem vienā vai otrā sociālajā tīklā, čati pīkst, mesendžeri šmīkst, īsziņas veļas un izmisums ceļas.