šmīkstināt
šmīkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmīkstinu | šmīkstinām | šmīkstināju | šmīkstinājām | šmīkstināšu | šmīkstināsim |
| 2. pers. | šmīkstini | šmīkstināt | šmīkstināji | šmīkstinājāt | šmīkstināsi | šmīkstināsiet, šmīkstināsit |
| 3. pers. | šmīkstina | šmīkstināja | šmīkstinās | |||
Pavēles izteiksme: šmīkstini (vsk. 2. pers.), šmīkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmīkstinot (tag.), šmīkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmīkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšmīkstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
1.1.intransitīvs
1.2.Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- patiesi nav iznācis kaut kāds despotisks kungs ar vēršādas pletni, kuru sāpīgi šmīkstina uz mūsu krustiem, un pat vēl ļaunāk, ar smagu čuguna važu, kurā kā vergus mūs pieķēdē pie rakstāmgalda kājas?