kūlējs
kūlējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūlējs | kūlēji |
| Ģen. | kūlēja | kūlēju |
| Dat. | kūlējam | kūlējiem |
| Akuz. | kūlēju | kūlējus |
| Lok. | kūlējā | kūlējos |
kūlēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūlēja | kūlējas |
| Ģen. | kūlējas | kūlēju |
| Dat. | kūlējai | kūlējām |
| Akuz. | kūlēju | kūlējas |
| Lok. | kūlējā | kūlējās |
1.Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
2.Kuļmašīna.
4.apvidvārds Orions.
Stabili vārdu savienojumiTukšu salmu kūlējs.
- Tukšu salmu kūlējs apvidvārds, idioma — cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2) Blakus darītājvārdiem tiek darināti rīku nosaukumi, kūlējs, pļāvējs.
- Kā lai zinu, ka neesi melis, tukšo salmu kūlējs kārtējs?
- Viņš veic aptauju, lai izvēlētos atbilstošāko labības kūlēju – nav vajadzīgs sevišķi jaudīgs.
- To noraida, jo kūlēji esot paredzēti inventārā.
- “Lielākais sasniegums ir sviesta kūlējs.”