strinkšēt
Lietojuma biežums :
strinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
1.1.Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri