strinkšēt
strinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strinkšu | strinkšam | strinkšēju | strinkšējām | strinkšēšu | strinkšēsim |
| 2. pers. | strinkši | strinkšat | strinkšēji | strinkšējāt | strinkšēsi | strinkšēsiet, strinkšēsit |
| 3. pers. | strinkš | strinkšēja | strinkšēs | |||
Pavēles izteiksme: strinkši (vsk. 2. pers.), strinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strinkšot (tag.), strinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāstrinkš
1.Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
1.1.Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strinkš, tss, žļukt.