sapucēties
sapucēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapucējos | sapucējamies | sapucējos | sapucējāmies | sapucēšos | sapucēsimies |
| 2. pers. | sapucējies | sapucējaties | sapucējies | sapucējāties | sapucēsies | sapucēsieties, sapucēsities |
| 3. pers. | sapucējas | sapucējās | sapucēsies | |||
Pavēles izteiksme: sapucējies (vsk. 2. pers.), sapucējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapucējoties (tag.), sapucēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapucētos
Vajadzības izteiksme: jāsapucējas
Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. septembrī parasti ar draudzenēm sapucējamies, jo ir taču svētki.
- Vispār jau sapucējusies, kažokmētelī, musturotās zeķēs, augstpapēžu zābakos.
- Tad noskūt bārdu, sapucēties, ar drūmām domām sevi negalēt.
- Jā, Ingai patīk sapucēties, kad kaut kur jāiet.
- Ik vakaru, ierodoties Dzintaru koncertzālē, LieneCandy bija sapucējusies citā tērpā.