sapucēt
sapucēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapucēju | sapucējam | sapucēju | sapucējām | sapucēšu | sapucēsim |
| 2. pers. | sapucē | sapucējat | sapucēji | sapucējāt | sapucēsi | sapucēsiet, sapucēsit |
| 3. pers. | sapucē | sapucēja | sapucēs | |||
Pavēles izteiksme: sapucē (vsk. 2. pers.), sapucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapucējot (tag.), sapucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapucētu
Vajadzības izteiksme: jāsapucē
Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dārgā skaistumkopšanas salona dāma iznāca sapucēta un skaista kā lelle!
- Kad burkas sapucētas, izvēlies kādu no šiem četriem kompozīcijas veidiem.
- Gribētos, lai kādreiz stilists man nopērk drēbes un smuki sapucē.
- Bērni ir spējīgi un skaisti sapucēti, dažs varbūt mazliet nobijies.
- Kad sapucētie vīrieši plivinājušies skolotāju ballītē, kolēģes bijušas sajūsmā. “