aizpīt
aizpīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpinu | aizpinam | aizpinu | aizpinām | aizpīšu | aizpīsim |
| 2. pers. | aizpin | aizpinat | aizpini | aizpināt | aizpīsi | aizpīsiet, aizpīsit |
| 3. pers. | aizpin | aizpina | aizpīs | |||
Pavēles izteiksme: aizpin (vsk. 2. pers.), aizpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpinot (tag.), aizpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpītu
Vajadzības izteiksme: jāaizpin
1.Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
2.Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
3.apvidvārds Sasaistīt ar pinekli.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās atsauca atmiņā sārtenās putas uz sāpīgi sakniebtajām lūpām un dzeltenās, tīteņiem aizpītās mājas acis.
- Vagonam ir mazi logi, no ārpuses aizsisti ar dēļiem, bet no iekšpuses aizpīti ar dzeloņdrātīm.
- Mītnes, kurās dzīvojuši cilvēki, pamatā ir 16—35 m lielas četrstūrainas vientelpas, kuru sienas veido vertikāli zemē iedzīti koka mieti, kuru starpas aizpītas ar žagariem.
- Lesi atkal pagrabināja tīklu , bet nekur nekādas spraugas nebija Hainzs tās bija aizpinis
- Es taču aizpinu ar stiepli visas vietas , kur viņš bija paracies apakšā , un es gādāšu