aizplakt
aizplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizploku | aizplokam | aizplaku | aizplakām | aizplakšu | aizplaksim |
| 2. pers. | aizploc | aizplokat | aizplaki | aizplakāt | aizplaksi | aizplaksiet, aizplaksit |
| 3. pers. | aizplok | aizplaka | aizplaks | |||
Pavēles izteiksme: aizploc (vsk. 2. pers.), aizplociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplokot (tag.), aizplakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplaktu
Vajadzības izteiksme: jāaizplok
Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
Avoti: LLVV