aizplanēt
aizplanēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizplanēju | aizplanējam | aizplanēju | aizplanējām | aizplanēšu | aizplanēsim |
| 2. pers. | aizplanē | aizplanējat | aizplanēji | aizplanējāt | aizplanēsi | aizplanēsiet, aizplanēsit |
| 3. pers. | aizplanē | aizplanēja | aizplanēs | |||
Pavēles izteiksme: aizplanē (vsk. 2. pers.), aizplanējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplanējot (tag.), aizplanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplanētu
Vajadzības izteiksme: jāaizplanē
Planējot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet slīpi lejup vāvere spēj aizplanēt krietni tālāk par 10 m.
- Iztēlojos, ka aizplanēju virs grīdas, izslīdu cauri durvīm kā elpa starp zobiem.
- — Fotogrāfija aizplanē pa gaisu.
- No pēdējiem gulbji ļoti nobijās, pārvērtās par skaistiem, sārtiem mākoņiem, un lēnām aizplanēja pāri Latvijai.
- Liekas, tūdaļ tās lēnām un smagi pacelsies gaisā un aizplanēs sazin kur — kur tām būs labāk, tur arī man būtu labāk.