izgrābties
izgrābties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izgrābjos | izgrābjamies | izgrābos | izgrābāmies | izgrābšos | izgrābsimies |
2. pers. | izgrābies | izgrābjaties | izgrābies | izgrābāties | izgrābsies | izgrābsieties, izgrābsities |
3. pers. | izgrābjas | izgrābās | izgrābsies |
Pavēles izteiksme: izgrābies (vsk. 2. pers.), izgrābieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrābjoties (tag.), izgrābšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrābtos
Vajadzības izteiksme: jāizgrābjas
Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
Avoti: LLVV