izgrambāt
izgrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrambāju | izgrambājam | izgrambāju | izgrambājām | izgrambāšu | izgrambāsim |
| 2. pers. | izgrambā | izgrambājat | izgrambāji | izgrambājāt | izgrambāsi | izgrambāsiet, izgrambāsit |
| 3. pers. | izgrambā | izgrambāja | izgrambās | |||
Pavēles izteiksme: izgrambā (vsk. 2. pers.), izgrambājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrambājot (tag.), izgrambāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrambātu
Vajadzības izteiksme: jāizgrambā
Padarīt (ko) viscaur grambainu.
Avoti: LLVV