izgramstīt
izgramstīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgramstu | izgramstām | izgramstīju | izgramstījām | izgramstīšu | izgramstīsim |
| 2. pers. | izgramsti | izgramstāt | izgramstīji | izgramstījāt | izgramstīsi | izgramstīsiet, izgramstīsit |
| 3. pers. | izgramsta | izgramstīja | izgramstīs | |||
Pavēles izteiksme: izgramsti (vsk. 2. pers.), izgramstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgramstot (tag.), izgramstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgramstītu
Vajadzības izteiksme: jāizgramsta
1.Izgrābstīt1.
2.Izgrābstīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izgramstīju visas ķešas , spičku nebija
- Vīram vienmēr vainīgi bija citi, un es, lai vainas apziņu izgramstītu, nolīdzinātu, visu centos kontrolēt.