izgrābt
izgrābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrābju | izgrābjam | izgrābu | izgrābām | izgrābšu | izgrābsim |
| 2. pers. | izgrāb | izgrābjat | izgrābi | izgrābāt | izgrābsi | izgrābsiet, izgrābsit |
| 3. pers. | izgrābj | izgrāba | izgrābs | |||
Pavēles izteiksme: izgrāb (vsk. 2. pers.), izgrābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrābjot (tag.), izgrābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrābtu
Vajadzības izteiksme: jāizgrābj
1.Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
2.lieto: reti Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
3.sarunvaloda Izraut (no rokām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats jau visu izgrābs, cik tas jaunais ceplis vien neizmaksās.
- Kāds vīrs ar garu grābekli sāka izgrābt ogles uz visām malām.
- Rudenī vēlams zālienu kārtīgi nogrābt – izgrābt saaugušās sūnas un veikt aerāciju.
- Izskatījās, it kā šo telpu būtu izgrābusi milža ķetna.
- Rumpīga sētniece sarkanā komunālajā kombinezonā izgrābj no urnas tur samesto.